Mātes un meitas attiecību modeļi

Mātes un meitas saite ir spēcīga. Tā ir sastopama dažādās nokrāsās. Meitai pieaugot, māte var kļūt par labāko draugu, izpalīdzīgu palīgu, psihologu, kuram zvana reizi nedēļā, lai izkratītu sirdi, pārējo laiku ieturot distanci, vai bezgalīgu strīdu avotu, kas bezgalīgi kaitina un pievelk vienlaicīgi.

No pirmā acu uzmetiena, attiecību modelis mana māte, mana labākā draudzene, šķiet pats veselīgākais un balvām bagātākais. Šādas mātes piedalās daudzos pieaugušās meitas dzīves aspektos, kuros pārējie izvēlētos ieturēt distanci. Māte un meita var mainīties apģērba gabaliem, kopīgi doties izklaidēties, nereti no apkārtējiem izpelnoties visai savdabīgo komplimentu: Jūs jau kā māsas… Tomēr psihologi norāda, ka šādas attiecības liecina, ka sievietes nav tikusi galā svarīgo atšķiršanās uzdevumu un, dodot priekšroku draudzīgām attiecībām, riskē atstāt sliktu iespaidu uz daudz svarīgāko mātes – meitas saiti.

Par veselīgāku attiecību modeli uzskata tādu, kas spēj izturēt distanci. Ja meita var iztikt bez ikdienišķas mātes klātbūtnes, bet māte – bez liekas jaukšanas meitas dzīvē, tas liecina par zināmu attiecību spēku. Psihologi par pilnīgi normālām uzskata attiecības, kurā meita un māte komunicē reti, iespējams, pat retāk, kā reizi nedēļā. Par sarunu biežumu daudz svarīgāk ir tas, lai tās būtu patiešām sirsnīgas un atklātas, abām sievietēm spējot brīvi runāt arī par to, kas otrā sarūgtina, protams, ievērojot robežas.

Ar mātēm, kuras ir bijušas ļoti stingras un prasīgas audzinot meitu, bieži veidojas sarežģītas attiecības, meitai pieaugot. Prasīgums parasti nāk no mīlestības, mātei esot gatavai nikni cīnīties par to, lai meita izdara viņasprāt pareizās dzīves izvēles. Pieaugusi meita to visbiežāk apzinās un novērtē mātes mīlestību, bet, ja māte nepārstāj meitu audzināt, tad tiek ražīga vide biežiem konfliktiem.

Bieži starp māti un meitu izveidojas abpusēji izdevīga sadarbība, mātei izpalīdzot ar meitas pienākumiem jaunajā ģimenē. Meita no šādām attiecībām iegūst bezalgas palīgu svētku rīkošanā un bērnu aukli, bet māte saglabā lomu meitas jaunajā dzīvē. Pēc būtības, šāds attiecību modelis ir veselīgs, tomēr meitai ir jārūpējas, lai izpalīdzīgā mamma justos, ka viņas atbalsts tiek attiecīgi novērtēts.